Investēšana Lietuvas mežos | I daļa: kas ir jāzina meža investoram iesācējam

Investēšana Lietuvas mežos | I daļa: kas ir jāzina meža investoram iesācējam

No 2020. gada 1. janvāra, kad Lietuvā stājās spēkā aizliegums iegādāties mežsaimniecības zemesgabalus vairāk nekā 1500 hektāru platībā, kas ierobežo meža pircējus un ar tiem saistītas personas, ārvalstu kapitāla uzņēmumi pārtrauca mežu pirkšanu. Tomēr jau diezgan ātri vērīgāki cilvēki ieraudzīja šā ierobežojuma izdevīgumu — ievērojami samazinoties nenobrieduša meža ar zemi cenai, tas kļūst par pievilcīgu investīciju ne tikai profesionāliem investoriem. Mežs ir ļoti stabils nekustamais īpašums, tomēr ikvienam, kas vēlas pirkt mežu kā investīciju, ir jāzina un jāsaprot vismaz pamatlietas, galvenokārt tas, ka mežs ir ne tikai koki.

Mežu atšķirības

Meža jēdziens ietver daudz plašāku definīciju salīdzinājumā ar to, kas mežu raksturo kā ar kokiem apaugušu teritoriju. Mežs ir tajā augoši koki, visa augošā koksne un augsnes mikroorganismu kopums, kuru veido krūmi, zāle, sūnas un dažādi dzīvnieki. Piemēram, Lietuvas mežos ir vairāk nekā 20 000 dzīvnieku, 6000 sēņu un 1800 augu sugu. Dzīvniekiem mežs ir mājas, drošs patvērums, kurā var paslēpties, atrast barību un ūdeni. Turklāt meži pasargā zemi no vēja vai ūdens erozijas, ietekmē ūdens līmeni upēs un ezeros, attīra gaisu, un sniedz cilvēkam apmierinātību, mieru un brīnišķīgu skatu acīm.

10 āru un lielākas platības zemesgabalu, kurā aug koki, jau var saukt par mežu. Ja cilvēku darbības vai dabas parādību dēļ (izciršana, ugunsgrēki vai citi iemesli) koku kādu laiku nav, zemesgabals tomēr tiek uzskatīts par mežu.

Ikviens, kurš bijis mežā, apliecinās, ka mežs nav viendabīgs, pat vienas sugas mežs atšķiras ar koku augstumu, blīvumu, augsnes mitrumu, auglību un citiem rādītājiem. Mežinieki to sauc par sadalīšanu taksācijas nogabalos, kas tiek definēti kā meža zemes daļa, kura ir atdalīta no citām pēc tās meža grupas, apakšgrupas, augtenes, sugu sastāva utt.

Meža zemi, kura var atšķirties dažādos taksācijas nogabalos un kurā ir vienādi augsnes mitruma un auglības apstākļi, sauc par augteni. Augtene ir meža zemes platība, kurā valda vienādi augsnes mitruma un auglības apstākļi.

Turklāt mežniecībā nelieto terminu „blīvums”, tā vietā lieto terminu „biezība”. Tas parāda mežaudzes caurmēra attiecību ar normālu mežaudzes caurmēru. Biezība var svārstīties no 0,3 līdz 1,1 (jo lielāks, jo labāk).

Vēl viens ļoti svarīgs rādītājs ir meža grupa. Kopā tās ir četras, jo skaitlis mazāks, jo vairāk tiek ierobežota saimnieciskā darbība:

  • I mežu grupa — rezervātu meži, tajos ir aizliegta ne tikai saimnieciskā darbība, bet arī to apmeklēšana bez atļaujas, un tie visi pieder tikai valstij. Lielisks piemērs ir Nagļu rezervāts Kuršu kāpā.
  • II mežu grupa — speciālā lietojuma meži. Tos tālāk iedala IIA un IIB grupās. IIA grupa — ekosistēmu aizsardzības meži, visbiežāk šie meži vienlaikus ir arī liegumi vai preterozijas meži. IIB grupa — rekreācijas meži, pēc būtības tie ir atpūtai paredzēti meži. Tajos ir aizliegtas kailcirtes. Tie pieder gan valstij, gan privātajiem īpašniekiem, tomēr investoriem iesakām izvairīties no šādiem mežiem.
  • III mežu grupa — aizsargājamie meži. Lai gan, spriežot pēc nosaukuma, runa varētu būt par aizsardzību un stingriem ierobežojumiem, saimnieciskā darbība netiek tik stingri ierobežota kā I vai II grupas mežos. Kailcirte ir atļauta ne lielākā kā 5 hektāru platībā un tikai tad, ja mežs nav iekļauts nacionālajā parkā. Turklāt šie meži var piederēt gan valstij, gan privātajiem īpašniekiem.
  • IV, populārākā mežu grupa — saimnieciskie meži. Iesakām koncentrēties uz tiem, jo to galvenais lietošanas mērķis ir nepārtraukta koksnes iegūšana. Nesen tika izdalītas atsevišķas grupas — IVA un IVB. IVA ir normāla cirtes vecuma saimnieciskie meži, savukārt IVB — jauna cirtes vecuma plantāciju meži.

Neatkarīgi no meža grupas mežā var tikt piemēroti arī papildu ierobežojumi, piemēram, „Natura 2000”, EK nozīmes objektu aizsardzība, Sarkanās grāmatas objekti, biosfēras poligoni. Lai uzzinātu par tiem, vislabāk vērsties pie Valsts mežu dienesta speciālista pēc kadastra numura vai iegūt pieslēgumu Valsts mežu dienesta pašapkalpošanās sistēmai.

Lietuvā mežu platības arvien pieaug

Lietuvai, kurai nav daudz dabas resursu, mežs ir nozīmīgs daudzu aspektu dēļ. Svarīgākais no tiem ir pēc iespējas efektīvāka saimniekošana, izmantojot mežos iegūto koksni un neļaujot tai sapūt. Lietuvā meži, kuros ir izaudzēti aptuveni 547 miljoni ciešmetru koksnes, aizņem vairāk nekā 1/3 daļu no visas valsts teritorijas. Lietuvas mežainākais apvidus ir Dzūkija, jo tajā pārsvarā ir neauglīgi, saimniekošanai nepievilcīgi smiltāji, kas lieliski piemēroti priežu audzēm. Lielāko mežu daļu Lietuvā aizņem priežu audzes, kas veido aptuveni 35 % no visā valstī augošajiem mežiem.

Diemžēl publiskajā telpā parādās arvien vairāk minējumu vai pat neapmierinātība ar veicamiem Lietuvas mežu ciršanas masveida darbiem, kā arī par mežu izpārdošanu ārvalstniekiem. Tomēr, novērtējot statistikas datus, šķiet, ka šiem apgalvojumiem nav reāla pamata. Saskaņā ar mežsaimniecības ziņām Lietuvā pieaug mežu platības, nobriedušu audžu platības un kopējais audžu caurmērs. Gan ar mežiem apaudzētā valsts daļa, gan tajos uzkrātais koksnes caurmērs arvien pieaug. Tātad apgalvojumi, ka Lietuvas mežiem draud iznīkšana, ir tikai mīts.

Sabiedrībā ir pieņemts arī otrs mīts — meža īpašnieks savā mežā dara, ko grib. Tā nav taisnība. Saimniecisko darbību mežā reglamentē divi galvenie tiesību akti — Mežu likums un Meža ciršanas noteikumi. Turklāt 2020. gada 1. janvārī stājās spēkā Likums par speciālajiem zemes izmantošanas noteikumiem — ar to tiek noteikti ierobežojumi aizsargjoslās. Ja vēlas izcirst mežu 3 hektāru vai lielākā platībā, tiek sagatavots meža izstrādes projekts. Tas nepieciešams saimnieciskās darbības plānošanai un ir spēkā vismaz 10 gadus. Vairāk par to: Mežu ciršu veidi un noteikumi.

Lai arī meža īpašnieki sastopas ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, ļoti mainīgs tiesiskais regulējums, meža zādzības, meteoroloģiskās parādības (vētras, ugunsgrēki) — investīciju risks ir tikai nedaudz lielāks par minimālu. Pirkt mežu kā investīciju atmaksājas, jo ir diezgan ērti nodokļu noteikumi (mežam netiek piemērots zemes nodoklis, ir ikgadējs koksnes pieaugums, un ilgtermiņa perspektīvā meža un koksnes cenas pieaug inflācijai tuvā ātrumā. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka daudz kas ir atkarīgs arī no paša investora, viņa vēlmes interesēties un iegūtajām zināšanām par mežiem — ar ko meži var atšķirties, kā pareizi aprēķināt sava meža cenu un kā nopelnīt no savas investīcijas.

„II daļa: meža cenas aprēķins” jau drīzumā!

Atstāj atbildi

Your email address will not be published. Required fields are marked *